plaukas
plaukas -u, vsk. plauka, -as, s.
Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
PiemēriSlikti lini, - daudz plauku, kad tos kulsta.
- Slikti lini, - daudz plauku, kad tos kulsta.
- Osis [no linu kulstīšanas] atnāca plaukām nolipis..
- Elmārs atcerējās, kā viņa mātei aužot zem stellēm allaž sakrājās bieza plauku un spilviņu sega..
- pārn. Ja uz pusdienas laiku sacelsies vējš, tad sapūtīs sarkanas liesmas žagaru gubā.., savērps gaisā melnas dūmu grīstes, tad gaiss kļūs biezs no pelēkām, ņirbošām plaukām.
Avoti: 6-2. sējums