plikgalvis
plikgalvis -vja, v.
plikgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
PiemēriVecātēva mati vēl vienmēr biezi, kaut arī sirmi, bet šim [draugam] te tikai tāds vainadziņš gar ausīm palicis. Tas gan ir briesmīgi, kad jāstaigā apkārt plikgalvim.
- Vecātēva mati vēl vienmēr biezi, kaut arī sirmi, bet šim [draugam] te tikai tāds vainadziņš gar ausīm palicis. Tas gan ir briesmīgi, kad jāstaigā apkārt plikgalvim.
- Omulīgs plikgalvis labā uzvalkā, tikpat omulīgi piepampušu cūkādas portfeli padusē.
- Jau tas vien, ka jāsēž pie viena galda ar šo šļaugano, garo plikgalvi, Silvu apvaino.
Avoti: 6-2. sējums