Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plušķains
plušķains -ais; -a, -ā
plušķaini apst.; sar.
Tāds, kam ir pinkains apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
PiemēriMelns, plušķains suns.
  • Melns, plušķains suns.
  • Ap viņa kājām glaudās melns, plušķains nenosakāmas sugas kucēns.
  • pārn. ..uz otras rokas bijis uzmests vecs, plušķains kažoks.
Avoti: 6-2. sējums