Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plušķains
plušķains -ais; -a, -ā
plušķaini apst.; sar.
Tāds, kam ir pinkains apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
PiemēriMelns, plušķains suns.
Avoti: 6-2. sējums