pluinīt
pluinīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
PiemēriJanvāra atkušņa smagais vējš iegula tuvējos kokos. Tas rēca un stenēja vecu liepu dobumos, pluinīja melnalkšņus un pliederu krūmus.
2.Raustīt, plucināt, arī burzīt.
PiemēriPagriezis Ģirtam muguru, viņš ātri piegāja pie malkas grēdas un sāka pluinīt atplīsušu bērza tāsi.
3.sar. Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
PiemēriKārkls bij teicis: ko tu, lielais lamzak, pieļaujies, ka tevi katru dienu pluinī kā kādu ganu puiku, vai tev pašam naga nemaz nāvi
Avoti: 6-2. sējums