Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pluskains
pluskains -ais; s. -a, -ā
pluskaini apst.; sar.
1.Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā. Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām). Kankarains (1).
PiemēriPluskains cilvēks.
2.Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem). Kankarains (2).
Piemēri..Juris nejauši uzkāpa uz astes mammas pluskainajam kaķim..
2.1.Savēlies, sapinkājies (par apmatojumu, apspalvojumu).
Piemēri..Voldis pirmo reizi pēc sešām nedēļām noskuva bārdu, kas pa šo laiku bija izaugusi gara un pluskaina.
Avoti: 6-2. sējums