Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pluskains
pluskains -ais; s. -a, -ā
pluskaini apst.; sar.
1.Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā. Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām). Kankarains (1).
PiemēriPluskains cilvēks.
  • Pluskains cilvēks.
  • Pluskaini svārki.
2.Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem). Kankarains (2).
Piemēri..Juris nejauši uzkāpa uz astes mammas pluskainajam kaķim..
  • ..Juris nejauši uzkāpa uz astes mammas pluskainajam kaķim..
  • ..pievārtēs satupuši, pluskaini un ziņkārīgi suņi aprēja garāmgājējus..
2.1.Savēlies, sapinkājies (par apmatojumu, apspalvojumu).
Piemēri..Voldis pirmo reizi pēc sešām nedēļām noskuva bārdu, kas pa šo laiku bija izaugusi gara un pluskaina.
  • ..Voldis pirmo reizi pēc sešām nedēļām noskuva bārdu, kas pa šo laiku bija izaugusi gara un pluskaina.
Avoti: 6-2. sējums