poētika
poētika -as, s.
1.parasti vsk. Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
PiemēriŠai grāmatā.. par uzdevumu izvirzīts daiļdarba elementu raksturojums. Tanī aplūkoti poētikas pamatjautājumi - daiļdarbu klasifikācija, žanru specifika, kompozīcija, valoda (stilistika un metrika).
2.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
PiemēriCeļš no literārās poētikas uz kinematogrāfisko poētiku ir ceļš no atmiņas priekšstatiem uz uztveres priekšstatiem. Domai un tēliem jāmaterializējas, jāiemiesojas kustīgu attēlu rindā - filmas kadros un jākļūst par konkrēti tveramu (ne vārdos izteiktu) realitāti.
Avoti: 6-2. sējums