Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
podiņš
podiņš -a, v.
1.Dem. → pods.
2.Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
PiemēriKrāsns podiņš.
  • Krāsns podiņš.
  • Cik podiņu krāsnis neuztaisīju četrdesmit gados..
  • Ar raibiem zīmējumiem rotātajā veclaicīgajā podiņu krāsnī sprakšķēja malkas šķilas.
3.Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
PiemēriKūdras trūdzemes podiņš.
  • Kūdras trūdzemes podiņš.
4.Jauna sēne (parasti bērzlape).
PiemēriTvirtie podiņi zem mūsu duncīšiem izvēlās no sūnas kā gaiši kastaņi.
  • Tvirtie podiņi zem mūsu duncīšiem izvēlās no sūnas kā gaiši kastaņi.
  • Klajumiņa vidū mazs, dzeltens podiņš mazliet pabāzis galviņu no zaļajām sūnām. No tālienes tas izskatās kā dzeltena bērza lapiņa. Tāpēc to sauc par bērzlapi.
Stabili vārdu savienojumiRasas podiņš (retāk pods).
Avoti: 6-2. sējums