pogāt
pogāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
PiemēriPogāt ciet mēteli.
- Pogāt ciet mēteli.
- Pogāt vaļā kreklu.
- Nākamā rītā, kad Egle hallē dzēra kafiju, vēl samiegojies, rūtaino kreklu greizi pogādams, ienāca Janelis.
- pārn. Kāds krūmiņš, stipri uztraucies, Visus pumpurus vaļā pogā..
2.parasti 3. pers.; intrans. Pogot.
Piemēri..šur tur, viņā pusē, šai pusē upei pogāja lakstīgalas.
- ..šur tur, viņā pusē, šai pusē upei pogāja lakstīgalas.
- pārn. ..Tautas māksliniece Elfrīda Pakule viņai ļoti patika: tā lokot un pogājot kā lakstīgala.
2.1.trans.
PiemēriMan plaši vērtā logā Līst sēras gaviles, - Tās lakstīgala pogā Dziļdziļi iz dvēseles.
- Man plaši vērtā logā Līst sēras gaviles, - Tās lakstīgala pogā Dziļdziļi iz dvēseles.
Avoti: 6-2. sējums