Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
polārogrāfija
polārogrāfija -as, s.; parasti vsk.
Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
PiemēriRunājot par Cehoslovakijas zinātni, tās dižāko sniegumu skaitā pirmajā vietā allaž minēs polarogrāfiju. Šo fizikāli ķīmisko metodi ir radījis čehu zinātnieks.. Jaroslavs Heirovskis.
  • Runājot par Cehoslovakijas zinātni, tās dižāko sniegumu skaitā pirmajā vietā allaž minēs polarogrāfiju. Šo fizikāli ķīmisko metodi ir radījis čehu zinātnieks.. Jaroslavs Heirovskis.
  • Organisko vielu fizikālai pētniecībai izmanto.. polarogrāfiju.. un vēl dažas citas metodes.
Avoti: 6-2. sējums