Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polārogrāfija
polārogrāfija -as, s.; parasti vsk.
Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
PiemēriRunājot par Cehoslovakijas zinātni, tās dižāko sniegumu skaitā pirmajā vietā allaž minēs polarogrāfiju. Šo fizikāli ķīmisko metodi ir radījis čehu zinātnieks.. Jaroslavs Heirovskis.
Avoti: 6-2. sējums