polaritāte
polaritāte -es, s.; parasti vsk.
1.Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
PiemēriElektronu polaritāte.
1.1.Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
PiemēriVideosignāla polaritāte.
2.biol. Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
PiemēriStādot [spraudeņus] jāievēro sakņu polaritāte: resnākais gals jāstāda uz augšu.
3.Pretstats, krasa atšķirība.
PiemēriUzskatu polaritāte.
Avoti: 6-2. sējums