Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
poligāms
poligāms -ais; s. -a, -ā
poligāmi apst.
1.neakt. Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoligāmas ģimenes.
2.zool. Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriRubenis ir poligāms putns, par ligzdu un mazuļiem rūpējas tikai mātīte.
3.bot. Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
PiemēriPoligāms augs.
Avoti: 6-2. sējums