poligāms
poligāms -ais; s. -a, -ā
poligāmi apst.
1.neakt. Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoligāmas ģimenes.
- Poligāmas ģimenes.
2.zool. Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriRubenis ir poligāms putns, par ligzdu un mazuļiem rūpējas tikai mātīte.
- Rubenis ir poligāms putns, par ligzdu un mazuļiem rūpējas tikai mātīte.
- Slokas ir poligāmi putni, sloku tēviņi pēc riesta ģimenes lietās vairs neiejaucas un turpina «vilkt» ar pilnu dziesmu līdz pat jūnijam un jūlijam.
- Mizgraužu vaboles grauž ejas mizā vai zem tās. Poligāmajām sugām tēviņi vispirms izgrauž mizā tā saucamās kopulācijas telpas. ..Monogāmās sugas kopulācijas telpas parasti neveido..
3.bot. Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
PiemēriPoligāms augs.
- Poligāms augs.
Avoti: 6-2. sējums