Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polimērs2
polimērs -ais; s. -a, -ā
polimēri apst.; ķīm.
1.Saistīts ar polimēru [1], tam raksturīgs.
PiemēriPolimērs savienojums.
Stabili vārdu savienojumiPolimēra molekula.
1.1.Tāds, kas ir izgatavots no polimēriem [1].
PiemēriAizvien pieaugošais polimēro materiālu daudzums nodrošina tehnikas progresu..
Avoti: 6-2. sējums