Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pončo
pončo nelok., v.
Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
PiemēriSievām uz muguras daudzkrāsainos pončo ievīstīti, mierīgi guļ bērni.
  • Sievām uz muguras daudzkrāsainos pončo ievīstīti, mierīgi guļ bērni.
  • Kādu laiku šalles nozīme modē nedaudz pierima, to daļēji centās konkurēt pončo un pleculakati.
  • «Pončo jaunieši nēsā visā pasaulē,» iečivinājās Baiba.
Avoti: 6-2. sējums