portrets
portrets -a, v.
1.Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam. Šī žanra mākslas darbs.
PiemēriPortrets eļļā.
2.Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls. Ģīmetne (1).
PiemēriAspazijas fotoattēlu albumā līdz mūža beigām glabājas Sofijas Perovskas un izcilās matemātiķes Sofijas Kovaļevskas portreti.
3.Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
PiemēriVieni rakstnieki varoņa portretu sniedz vienkop.., citi - pa daļām, pakāpeniski, saistot ar citiem tēlu veidošanas paņēmieniem - rādot darbībā, runā, ārējā izskata aprakstu saistot ar personas psiholoģisko raksturojumu un analīzi.
4.Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
PiemēriCieņa pret aktieri un prasme veidot smalkus, noskaņām bagātus psiholoģiskus portretus ir.. [kinooperatora] meistarības stiprā puse.
Stabili vārdu savienojumiPortreta filma.
5.Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
Piemēri..rokraksta zīmējums gan visumā, gan arī atsevišķās detaļās ir stingri individuāls. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka rokrakstā izpaužas pilnīgi noteiktas rakstītāja rakstura iezīmes, viņa psiholoģiskais portrets.
Stabili vārdu savienojumiVārdisks portrets.
Avoti: 6-2. sējums