Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
portretēt
portretēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
PiemēriGribu vēl pieminēt gleznu, kurā meistars portretējis savu brāļadēlu - veselīgu zēnu uz zila ezera fona, simbolizējot možumu un dzīvesprieku.
1.1.intrans.
PiemēriMums jāportretē daudz - tas ir svarīgi un tālredzīgi.
2.Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
PiemēriPortretēt stāsta galvenotēlu.
3.Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
Avoti: 6-2. sējums