Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
posmains
posmains -ais; s. -a, -ā
posmaini apst.
1.Tāds, kas sastāv no posmiem (3) – par dzīvnieku ķermeni, tā daļām.
PiemēriPosmains snuķis.
  • Posmains snuķis.
  • Posmaini taustekļi.
  • Maijvaboles ķermenī.. ir trīs daļas: galva, krūtis un vēderiņš. Krūtīm ir trīs posmiņi. Katram no tiem ir pāris posmainu kāju.. Maijvaboles vēderiņš ir posmains.
Stabili vārdu savienojumiPosmainie tārpi.
2.Tāds, kas sastāv no posmiem (4) – par augiem, to daļām.
PiemēriPosmains stublājs.
  • Posmains stublājs.
  • Vasas [kosām] ir posmainas, katra posma apakšējo daļu ietver zvīņveidīgu lapu mieturis.
  • Mieturaļģes ir visai neparasti augi. Tām nav ne sakņu, ne lapu, pēc ārējā izskata tās atgādina zarainu un posmainu ziedaugu stumbru.
  • Dārznieks mums parādīja siltumnīcu, kur audzē sukulentus.. - gan apaļus, garenus, čūskveidīgus un posmainus, gan adatainus, gan gludus..
3.Tāds, kas sastāv no posmiem (2).
PiemēriPosmains šautenes stobrs.
  • Posmains šautenes stobrs.
  • Posmaina antena.
  • Posmaina caurule.
Avoti: 6-2. sējums