posts
posts -a, v.; parasti vsk.
1.Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
PiemēriKara posts.
Stabili vārdu savienojumiPosta darbs.
1.1.Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
PiemēriBaismīgi un posta pilni mēneši bija jāpārdzīvo Kurzemei līdz atbrīvošanas dienai.
2.Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
PiemēriSievietes. Uz viņu pleciem gūlās kara un fašisma nasta. Viņas cieta vislielāko pazemojumu un visnežēlīgāko postu. Viņas zaudēja vīrus un dēlus, tēvus un brāļus. Viņas zaudēja visdārgāko - cilvēces nākotni, bērnus.
3.Dziļa nabadzība, liels trūkums.
Piemēri..Agnese lasīja par bezdarba rēgu un strādnieku postu. Tur bija attēlota strādnieku bada dzīve, izdēdējušu un noskrandušu bezdarbnieku bari Rīgas ostmala.
4.Liels ļaunums.
PiemēriStrādnieku aroda slimības ir tas smagākais pilsētas darbaļaužu posts, tas sagrauž pieaugušos un apdraud visas mūsu jaunās paaudzes nākotni.
4.1.Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
PiemēriCukurniedres ir salas iedzīvotāju svētība un reizē arī posts. Jēlcukurs sastāda 95 procentus eksporta. Ja orkāni izposta sējumus vai arī ja jēlcukura cenas pasaules tirgū krītas, valstī sākas trūkums.
5.Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriSen baznīca postā, te nenāk neviens. Šurp ceļu uz [zvanu] torni es staigāju viens.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet postā. (Aiz)laist postā (arī bojā). (Ie)grūst (arī iedzīt) postā.
Avoti: 6-2. sējums