potīte
potīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
PiemēriUzmanīgi izstiepu kreiso kāju tā, ka visi kauliņi potītē nokrakstēja. Pēc patikas izgrozījis pēdu.., jutos krietni labāk.
- Uzmanīgi izstiepu kreiso kāju tā, ka visi kauliņi potītē nokrakstēja. Pēc patikas izgrozījis pēdu.., jutos krietni labāk.
- Potīšu lūzuma gadījumos pat niecīgi pēdas pamežģījumi vēlāk rada tā dēvētās pēctraumatiskās artrozes.
- Kājas līdz potītēm iestiga rudens lietu izmiekšķētā mālienā.
- Tagad viņš, kreiso aci piemiedzis un ar labo šķielēdams, vēroja atbraucēja zirgu. Lietpratīgā labā acs.. apstājās pie tievajām kāju potītēm.
Avoti: 6-2. sējums