Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
potcelms
potcelms -a, v.
Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
PiemēriAugus kokaudzētavā pavairo ar sēklām, stumbra spraudeņiem vai ar potēšanu. Potējot saaudzē divus augus - potcelmu un potzaru. Potcelmus izaudzē no izturīgāko augu sēklām.
Avoti: 6-2. sējums