pote
pote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.med. Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna.
Piemēri..padomju zinātnieku pašaizliedzīgais darbs palīdzēja noskaidrot encefalīta slimības cēloņus. ..izgatavoja pretencefalīta potes. Tās pasargā no saslimšanas, tāpat kā potes, ko lieto pret bakām.
Stabili vārdu savienojumiIzdarīt poti.
2.Potzars, potpumpurs.
PiemēriAugu, uz kā potē, sauc par potcelmu; auga daļu, ko izlieto potēšanai, - par poti jeb potzaru..
Avoti: 6-2. sējums