potence
potence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
PiemēriGarīgā potence.
2.parasti vsk.; med. Dzimumspēja (vīrietim).
PiemēriParasti potences samazināšanās slimniekam izraisa satraukumu un fiksāciju uz šo tēmu, bet mēģinājumi mākslīgi paaugstināt potenci beidzas neveiksmīgi un tikai vēl vairāk padziļina radušos psihiskos traucējumus.
Avoti: 6-2. sējums