potence
potence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
PiemēriGarīgā potence.
- Garīgā potence.
- Fiziskā potence.
- Mākslinieciskās potences.
- Darba potence.
- Enerģijas potence.
- Asna potences sēklā.
- Vērojot šos jaunos, topošos baleta māksliniekus, rodas pārliecība, ka mūsu baletam ir labas potences, drošas nākotnes perspektīvas.
- Uzņēmumos un saimniecībās, ražošanas iecirkņos, atsevišķu cilvēku darbā vēl vienmēr ir neatklātas potences. Sociālistiskā sacensība ar savām daudzajām formām un plašo vērienu atraisa cilvēku iniciatīvu un radošās iespējas.
- Lai uzturētu potenci, cilvēki lieto kafiju, jo kofeīns uzbudina centrālo nervu sistēmu, paaugstina garīgā un fiziskā darba spējas..
2.parasti vsk.; med. Dzimumspēja (vīrietim).
PiemēriParasti potences samazināšanās slimniekam izraisa satraukumu un fiksāciju uz šo tēmu, bet mēģinājumi mākslīgi paaugstināt potenci beidzas neveiksmīgi un tikai vēl vairāk padziļina radušos psihiskos traucējumus.
- Parasti potences samazināšanās slimniekam izraisa satraukumu un fiksāciju uz šo tēmu, bet mēģinājumi mākslīgi paaugstināt potenci beidzas neveiksmīgi un tikai vēl vairāk padziļina radušos psihiskos traucējumus.
Avoti: 6-2. sējums