Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
potence
potence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
PiemēriGarīgā potence.
  • Garīgā potence.
  • Fiziskā potence.
  • Mākslinieciskās potences.
  • Darba potence.
  • Enerģijas potence.
  • Asna potences sēklā.
  • Vērojot šos jaunos, topošos baleta māksliniekus, rodas pārliecība, ka mūsu baletam ir labas potences, drošas nākotnes perspektīvas.
  • Uzņēmumos un saimniecībās, ražošanas iecirkņos, atsevišķu cilvēku darbā vēl vienmēr ir neatklātas potences. Sociālistiskā sacensība ar savām daudzajām formām un plašo vērienu atraisa cilvēku iniciatīvu un radošās iespējas.
  • Lai uzturētu potenci, cilvēki lieto kafiju, jo kofeīns uzbudina centrālo nervu sistēmu, paaugstina garīgā un fiziskā darba spējas..
2.parasti vsk.; med. Dzimumspēja (vīrietim).
PiemēriParasti potences samazināšanās slimniekam izraisa satraukumu un fiksāciju uz šo tēmu, bet mēģinājumi mākslīgi paaugstināt potenci beidzas neveiksmīgi un tikai vēl vairāk padziļina radušos psihiskos traucējumus.
  • Parasti potences samazināšanās slimniekam izraisa satraukumu un fiksāciju uz šo tēmu, bet mēģinājumi mākslīgi paaugstināt potenci beidzas neveiksmīgi un tikai vēl vairāk padziļina radušos psihiskos traucējumus.
Avoti: 6-2. sējums