potēt
potēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
PiemēriPotēt ceļotāju pret tīfu.
1.1.Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
PiemēriJau senos laikos.. Irānā un citās zemēs ārsti potēja bakas, ņemot potējamo materiālu no slimnieka baku izsitumu krevelēm.
2.Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
PiemēriPotēt rozes.
2.1.intrans.
PiemēriPotēt ar pumpuru.
Stabili vārdu savienojumiPotējamais materiāls. Potējamais nazis.
3.Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
PiemēriVītols: Bet, ja gadu desmitiem ir potēta iedoma, ka latvietis var dzīvot tikai viensētā... nav taču viegli izravēt nezāli, kas laidusi tik dziļu sakni.
Avoti: 6-2. sējums