pozicionāls
pozicionāls -ais; s. -a, -ā
pozicionāli apst.
1.Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
PiemēriLaika pārbaudi izturējušas un līdz mūsu dienām saglabājušās gandrīz vienīgi pozicionālās skaitīšanas sistēmas, kurās simbola vērtība ir atkarīga no tā atrašanās vietas citu simbolu vidū.
2.Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē).
PiemēriPozicionāls spēles stils.
3.val. Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
PiemēriPozicionālās konsonantisma pārmaiņas latviešu literārajā valodā sastopamas daudz biežāk nekā pozicionālās vokālisma pārmaiņas.
Avoti: 6-2. sējums