pozicionāls
pozicionāls -ais; s. -a, -ā
pozicionāli apst.
1.Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
PiemēriLaika pārbaudi izturējušas un līdz mūsu dienām saglabājušās gandrīz vienīgi pozicionālās skaitīšanas sistēmas, kurās simbola vērtība ir atkarīga no tā atrašanās vietas citu simbolu vidū.
- Laika pārbaudi izturējušas un līdz mūsu dienām saglabājušās gandrīz vienīgi pozicionālās skaitīšanas sistēmas, kurās simbola vērtība ir atkarīga no tā atrašanās vietas citu simbolu vidū.
- ..visas minētās perforācijas [skaitļošanas] mašīnas savu darbību veic pa stabiņiem, bet pēdējā laikā ražo pozicionālos perforatorus un grafisko atzīmju lasīšanas perforatorus, kas strādā pa rindām.
2.Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē).
PiemēriPozicionāls spēles stils.
- Pozicionāls spēles stils.
- Pozicionāls pārsvars.
- Viņa [šahista] stiprā puse ir uzbrukums un taktika, kamēr pozicionālā spēle jaunajam meistaram vēl nepadodas.
- ..viņi [padomju basketbolisti] neļauj amerikāņiem «apšaudīt» grozu no vidējas un tālas distances, sedz viņu snaiperus ar individuālo presingu, uzspiež pretiniekiem mierīgu pozicionālu spēli..
3.val. Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
PiemēriPozicionālās konsonantisma pārmaiņas latviešu literārajā valodā sastopamas daudz biežāk nekā pozicionālās vokālisma pārmaiņas.
- Pozicionālās konsonantisma pārmaiņas latviešu literārajā valodā sastopamas daudz biežāk nekā pozicionālās vokālisma pārmaiņas.
- ..fonēma.. pozicionāli mijoties, dažādu variantu veidā noder par vārdu darināšanas un vārdu diferencēšanas elementiem konkrētas valodas fonētiskajā sistēmā.
Avoti: 6-2. sējums