pravietis
pravietis -ša, v.
praviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
PiemēriSavā augstākajā kāpinājumā dzejnieces nemiers ar pastāvošo iekārtu iegūst revolucionāru skanējumu, viņas liriskais varonis nāk kā jauna laika pravietis.
- sal. Savā augstākajā kāpinājumā dzejnieces nemiers ar pastāvošo iekārtu iegūst revolucionāru skanējumu, viņas liriskais varonis nāk kā jauna laika pravietis.
- pārn. Jau 1905. gadā jaunais Andrejs Upīts.. prasīja, lai rakstnieks ir sava laika soģis un nākotnes pravietis.
2.mit., rel. Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
PiemēriUpīšu Mārtiņš maz ko zināja no bībeles, bet kaut kāda pārkaitināta pravieša grāmata tā bij, ko Zeltiņš patlaban skandēja, - lāsti, sodība un elles ugunis tur sprēgāja.
- Upīšu Mārtiņš maz ko zināja no bībeles, bet kaut kāda pārkaitināta pravieša grāmata tā bij, ko Zeltiņš patlaban skandēja, - lāsti, sodība un elles ugunis tur sprēgāja.
- Liels daudzums musulmaņu no visām arābu pasaules malām ik gadu devās svētceļojumos uz Meku un Medinu - musulmaņu svētajām pilsētām - pielūgt pravieša Muhameda kapu.
- Sektanti jo vieglāk iegūst arvien jaunus upurus tāpēc, ka vairums praviešu operē ar ārēji pievilcīgām progresīvām idejām..
Avoti: 6-2. sējums