precinieks
precinieks -a, v.
preciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.v. Vīrietis, kas vēlas precēties.
PiemēriPrecinieks jaunai meitai vienmēr skaitījies gods, arī tad, ja nekas beigās nav iznācis.
- Precinieks jaunai meitai vienmēr skaitījies gods, arī tad, ja nekas beigās nav iznācis.
- ..viņa ņem un aizskrien pie tāda precinieka, kurš ne lāgā par saimnieku nav uzskatāms.
- pārn. Pavasaris ir tāds negaidīti iebraucis precinieks, un meitas skrien ģērbties.
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus (arī vīriešus, puišus).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) sar. — 1. Censties apprecēties (par sievieti).2. Censties apprecināt (kādu).
2.etn. Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
PiemēriNokaunējusies Līze veda precinieci uz klēti, cēla vaļā vāku savai pūra lādei..
- Nokaunējusies Līze veda precinieci uz klēti, cēla vaļā vāku savai pūra lādei..
- Vecāki [Korejā], izmantojot arī mūsu tautas folklorā labi zināmo precinieci, cenšas savākt pēc iespējas vairāk ziņu par līgavas (līgavaiņa) ģimeni.
- Puisis, nolūkojis meitu, kuru gribēja precēt, uzlūdza kādu vecāku vīru sev par precinieku.
Avoti: 6-2. sējums