precinieks
precinieks -a, v.
preciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.v. Vīrietis, kas vēlas precēties.
PiemēriPrecinieks jaunai meitai vienmēr skaitījies gods, arī tad, ja nekas beigās nav iznācis.
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus (arī vīriešus, puišus).
2.etn. Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
PiemēriNokaunējusies Līze veda precinieci uz klēti, cēla vaļā vāku savai pūra lādei..
Avoti: 6-2. sējums