predikativitāte
predikativitāte -es, s.; parasti vsk.
1.val. Teikuma pamatpazīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
2.loģ. Vispārināta īpašība → predikatīvs 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 6-2. sējums