preparēt
preparēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Gatavot (kā) preparātu (2).
PiemēriKā dažādu eksperimentu objektus vardes izdevīgi izmantot arī tādēļ, ka tās viegli preparējamas..
- Kā dažādu eksperimentu objektus vardes izdevīgi izmantot arī tādēļ, ka tās viegli preparējamas..
- Atklājot no līķa samitrināto audeklu, degunā iecērtas dedzinoša formalīna smaka. Jāpreparē seja.
- Apelsīna vai citrona šķēlītei.. uzmanīgi ar preparējamo adatu vai skalpeli noplēšam plēvīti..
- pārn. Trīsarpus minūtes ilga šis četru apļu skrējiens Lužņiku stadionā. Bet filmā mēs to preparējām veselas desmit minūtes! Palēninājām, paātrinājām, atkārtojām situācijas..
1.1.pārn. Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
PiemēriUn nevajag cilvēka intīmās dzīves smalkākās šķiedras atklātībā sīki preparēt.
- Un nevajag cilvēka intīmās dzīves smalkākās šķiedras atklātībā sīki preparēt.
- Saasinot eksploziju momentus, cilvēka psiholoģiju preparējot, [režisors].. uzsver, ka viņa meklējumi nav virzīti uz dzīves apstākļu atmaskojumu.
- Sākam preparēt, likt pa plauktiņiem, un raksturs pazūd, iztek kā smiltis caur pirkstiem.
2.Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
PiemēriRagu un meža cūku ilkņu preparēšana (apstrāde) ir pa spēkam katram medniekam. Aļņu, staltradžu, stirnu ragus preparē vienādi.
- Ragu un meža cūku ilkņu preparēšana (apstrāde) ir pa spēkam katram medniekam. Aļņu, staltradžu, stirnu ragus preparē vienādi.
Avoti: 6-2. sējums