Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prerogatīva
prerogatīva -as, s.
Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
Piemēri..Rīgas pilsēta panāca.. 1256. gada arhibīskapa Alberta atkāpšanos no savas prerogatīvas apstiprināt amatā pilsētas soģi.
Avoti: 6-2. sējums