Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
prerogatīva
prerogatīva -as, s.
Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
Piemēri..Rīgas pilsēta panāca.. 1256. gada arhibīskapa Alberta atkāpšanos no savas prerogatīvas apstiprināt amatā pilsētas soģi.
  • ..Rīgas pilsēta panāca.. 1256. gada arhibīskapa Alberta atkāpšanos no savas prerogatīvas apstiprināt amatā pilsētas soģi.
  • Piekrastes valsts suverenitāte teritoriālajā jūrā nenozīmē tikai kaut kādu, piemēram, kontroles prerogatīvu atzīšanu šajā ūdens teritorijas telpā. ..piekrastes valsts realizē jurisdikciju teritoriālajā jūrā visā pilnībā.
  • Kino režisoram, operatoram, skaņu operatoram ir zināma prerogatīva - tiesības diktēt apstākļus.
  • pārn. Teātrī tik tiešām jābūt darbībai, tai jābūt uz dziļumu, uz cilvēka dvēseli vērstai. ..Tā ir viņa prerogatīva - tiešā saskarsme ar skatītāju.
Avoti: 6-2. sējums