preteklis
preteklis -ļa, v.
pretekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
1.Pretīgs cilvēks.
Piemēri«Še! Še! Rij! Aizrijies! Zini, kas tu esi? Tu esi rieboņa un preteklis!» Tā iekliedzās zēns augstā zaķa balsī un iegrūda pudeli ar odzi Sproģim tieši krūtīs.
2.Tas, kas izraisa pretīgumu, arī riebumu.
PiemēriLai nu ko, bet dzert vēl Janka nebija iemācījies, kaut pamēģināts no visa pa druskai - no alus, no šņabja,.. bet tādu pretekli kā kandža viņš otrreiz vis pie mutes neliks.
Avoti: 6-2. sējums