Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pretmetīgs
pretmetīgs -ais; s. -a, -ā
pretmetīgi apst.
Tāds, ko veido pretmeti. Tāds, kas rada pretmetu.
PiemēriPretmetīgs raksturs.
  • Pretmetīgs raksturs.
  • Dzejnieks.. notēlo nakts izpriecas vasarnīcā un pretstatā tam zvejnieku izmisīgo cīņu ar vētru jūrā.. Tādējādi ar pretmetīgu ainu izkārtojumu dzejnieks spilgti notēlo asās pretrunas kapitālistiskajā iekārtā.
  • Viņa [cilvēka] ētiski estētiskā uztvere, viņa vērtību pasaule veidojas it kā no atsevišķām saliņām - nošķirtām un bieži pretmetīgām.
Avoti: 6-2. sējums