pretruna
pretruna -as, s.
1.filoz. Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
PiemēriPretruna starp sociālismu un kapitālismu.
Stabili vārdu savienojumiPretrunas likums.
2.Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
PiemēriPretruna secinājumos.
2.1.Neatbilstība, nesaskaņa.
PiemēriJāzepa doma trauc pēc tādas dzīves, kur nebūtu šīs pretrunas starp ideālu un realitāti, kaut arī vajadzētu «visu dzīvi vērst».
3.pareti Iebildums.
PiemēriTagad viņš [virsnieks] pirmoreiz īsti apjauta, ka viņš komandē rotu, ka viņa pavēlēm bez pretrunas paklausīs divsimt kareivju.
Avoti: 6-2. sējums