Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pretspēlētājs
pretspēlētājs -a, v.
pretspēlētāja -as, s.
1.Pretinieks (sporta spēlēs).
PiemēriPuišiem tika likts pie sirds būt drošiem un noteiktiem cīņā par bumbu, neitralizēt savus pretspēlētājus..
2.Partneris (skatuves mākslā).
PiemēriApveltīts ar samtainu, dzidru balsi un izcilām aktiera dotībām, Briedītis [Alfrēds Amtmanis-Briedītis] iedvesmojis un spārnojis arī savus pretspēlētājus.
Avoti: 6-2. sējums