pretstatīt
pretstatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
PiemēriRakstā «Franču liriķi» viņa [Aspazija] pretstata franču 19. gadsimta progresīvos romantiķus vācu konservatīvajam romantismam, kas gan satura, gan formas ziņā lūkojas pagātnē un nespēj vācu literatūrā ienest jaunu, možu dzīvību.
- Rakstā «Franču liriķi» viņa [Aspazija] pretstata franču 19. gadsimta progresīvos romantiķus vācu konservatīvajam romantismam, kas gan satura, gan formas ziņā lūkojas pagātnē un nespēj vācu literatūrā ienest jaunu, možu dzīvību.
- Nezinu, kāpēc kopš senatnes mēdz prātu pretstatīt jūtām - kā vēsu akmeni ugunij, kā vieglu uzvaru cīņai grūtai.
- ..ideja pretstatīt klavieres un klavesīnu vienā koncertdarbā radās jau F. E. Baham.
2.pareti Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
Piemēri..spēkam franči [sporta sacensībās] pretstatīja iedvesmas pilnu spēli un izrādījās zaudētāji.
- ..spēkam franči [sporta sacensībās] pretstatīja iedvesmas pilnu spēli un izrādījās zaudētāji.
Avoti: 6-2. sējums