pretstats
pretstats -a, v.
1.filoz. Viena no pretrunas pusēm.
PiemēriPretstatu vienība.
- Pretstatu vienība.
- No diviem pretstatiem parasti viena puse ir valdošā, galvenā, otra pakļauta; viena izvirzās pirmā vietā, ir pārsvarā. No telpas īpašībām pirmā vietā izvirzās vieta, ko ieņem kāds ķermenis, tātad kustības miera moments.
Stabili vārdu savienojumiPretstatu cīņa.
- Pretstatu cīņa — Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
2.Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
PiemēriPilnīgs pretstats.
- Pilnīgs pretstats.
- Spilgts pretstats.
- Pīters bija pretstats savam brālim Andrejam.
- ..līdz ar privātīpašuma izcelšanos garīgais un fiziskais darbs kļuva pretstati, kas īpaši saasinās kapitālisma apstākļos.
- Varbūt tieši daudz interesantāk ir mīlēt otrā cilvēkā savu pretstatu, pretmetu un nevis līdzinieku?
2.1.Liela kvalitatīva atšķirība.
PiemēriGaismas un tumsas pretstats.
- Gaismas un tumsas pretstats.
- Raksturu pretstats.
- Interešu pretstats.
- Reliģiskā un zinātniskā pasaules uzskata pretstats.
- Viņš atgriežas pie domas par bagāto un nabago pretstatu..
Stabili vārdu savienojumiNostādīt pretstatā (arī pretī, pretim).
- Nostādīt pretstatā (arī pretī, pretim) — Pretstatīt.
Avoti: 6-2. sējums