priekšlaikus
priekšlaikus apst.
1.Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
PiemēriNekad mēs nevarējām sagaidīt, kamēr augļi dabiski ienāksies. Jāņogas.. mēs uz vistu rēķina noēdām jau priekšlaikus..
2.Laikus, savlaicīgi.
PiemēriMaija pēdējā dienā Ambaltajs bija jau priekšlaikus visu sagatavojis braukšanai: piekrāvis abus čemodānus ar drēbēm, grāmatām un dāvanām..
Avoti: 6-2. sējums