priekšlaikus
priekšlaikus apst.
1.Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
PiemēriNekad mēs nevarējām sagaidīt, kamēr augļi dabiski ienāksies. Jāņogas.. mēs uz vistu rēķina noēdām jau priekšlaikus..
- Nekad mēs nevarējām sagaidīt, kamēr augļi dabiski ienāksies. Jāņogas.. mēs uz vistu rēķina noēdām jau priekšlaikus..
- ..Vents bija jaunāks, bet pēc izskata pat stipri jaunāks par priekšlaikus novecojušo, jau pasirmo un smagnējo Herbertu..
2.Laikus, savlaicīgi.
PiemēriMaija pēdējā dienā Ambaltajs bija jau priekšlaikus visu sagatavojis braukšanai: piekrāvis abus čemodānus ar drēbēm, grāmatām un dāvanām..
- Maija pēdējā dienā Ambaltajs bija jau priekšlaikus visu sagatavojis braukšanai: piekrāvis abus čemodānus ar drēbēm, grāmatām un dāvanām..
- Laukos, ja gaida ārstu, suņi priekšlaikus ieslēgti..
Avoti: 6-2. sējums