priekšmetiskums
priekšmetiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → priekšmetisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSpēcīgs vizuālais elements, vērība pret priekšmetiskumu, krāsu, gaismu, kustību dabā apliecina dzejnieka labās novērotāja spējas.
2.Vispārināta īpašība → priekšmetisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.filoz. Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu. Stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
4.val. Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
Avoti: 6-2. sējums