priekšnieks
priekšnieks -a, v.
priekšniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
PiemēriCeha priekšnieks.
- Ceha priekšnieks.
- Ostas priekšnieks.
- Stacijas priekšnieks.
- Pasta priekšnieks.
- Kadru daļas priekšnieks.
- Pārvaldes priekšnieks.
- Iecirkņa priekšnieks.
- Kolonnas priekšnieks.
- Ekspedīcijas priekšnieks.
- «Padomājiet, nesteidzieties,» Bakale to grib pateikt laipni un saudzīgi, kā tas pienāktos priekšniecei un audzinātājai, taču vārdi pret pašas gribu sprakst sausi kā malka krāsns mutē.
- Kad prokurors Nāts iegāja.. cietuma kantorī, tur jau sēdēja cietuma priekšnieks..
- pārn. Bebris: Es nevaru ciest, ka mana paša sieva ir man priekšniece. Būtu kāda cita sieva, lai jau, es neteiktu ne pieci, bet ļauties vadīties no paša sievas... Tas par traku!
1.1.mil. Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
PiemēriTiešais priekšnieks.
- Tiešais priekšnieks.
Avoti: 6-2. sējums