Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
priekšrocīgs
priekšrocīgs -ais; s. -a, -ā
priekšrocīgi apst.
Saistīts ar priekšrocībām (2), tām raksturīgs.
PiemēriSaskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku civilprocesa pamatu 57. pantu PSRS likumi var paredzēt noteikumus par to prasījumu piedziņu priekšrocīgu apmierināšanu, kuri saistīti ar dzelzceļa, jūras, upju un gaisa transporta, sakaru organizāciju un kredītiestāžu darbību.
Avoti: 6-2. sējums