priekštecis
priekštecis -ča, v.
priekštece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
PiemēriAgrāk ikvienam kirgīzam bija jāzina savi priekšteči līdz septītajam augumam.
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
PiemēriNebūsim aizspriedumaini pret savvaļas augiem, jo tie ir mūsu kultūraugu priekšteči.
2.Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
Piemēri..Alfrēda Kalniņa vokālajā daiļradē rezumējas viņa priekšteču un laikabiedru vokālās mākslas sniegumi.
2.1.pārn. Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
Piemēri..Candera izgudrojums ir tiešs un neapstrīdams priekštecis mūsdienu gigantiskajām raķetēm..
Avoti: 6-2. sējums