priekšvēsture
priekšvēsture -es, s.; parasti vsk.
1.Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību. Pirmsvēsture (1).
PiemēriCilvēces priekšvēsture.
- Cilvēces priekšvēsture.
2.Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
PiemēriMūsdienu ugunsdzēsībai ir interesanta priekšvēsture. Eksponāti stāsta par pagājušo gadsimtu, šī gadu simteņa sākumu.
- Mūsdienu ugunsdzēsībai ir interesanta priekšvēsture. Eksponāti stāsta par pagājušo gadsimtu, šī gadu simteņa sākumu.
- Tautas mutvārdu daiļrade.. ir nozīmīga arī kā filozofisko uzskatu priekšvēstures avots.
- ..lielie vēsturiskie notikumi nekad neizaug tukšā vietā, bez savas priekšvēstures, bez visiem apstākļiem, kas tos sagatavojuši, bez nepieciešamības, kas izsaukusi to rašanos..
Avoti: 6-2. sējums