priekšzīme
priekšzīme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
PiemēriLaba priekšzīme.
- Laba priekšzīme.
- Slikta priekšzīme.
- Noderēt par priekšzīmi.
- Ņemt priekšzīmi.
- Katrā kolektīvā.. ir tāds cilvēks, kas iet pussoli vai visu soli priekšā ar savu darbu, savām idejām, īsāk sakot - ar savu priekšzīmi.
- Bet lai vestu aiz sevis bērnus, pionieriem pašiem jābūt par priekšzīmi citiem, attaisnojot savas organizācijas nosaukumu.
- ..viņš [Roplains] noalgoja savus dienestniekus ar tādu kārtību un pareizību, kas varēja par priekšzīmi būt pagasta bagātākajiem saimniekiem.
- pārn. Gailis no paša pavasara stāda savai saimei vienumēr bezdelīgas par priekšzīmi: no viņām vajaga mācīties strādāt un dziedāt..
Stabili vārdu savienojumiRādīt priekšzīmi (arī paraugu).
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) — Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- Stādīt (arī likt) par priekšzīmi — Norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
Avoti: 6-2. sējums