priekšvēsture
priekšvēsture -es, s.; parasti vsk.
1.Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību. Pirmsvēsture (1).
PiemēriCilvēces priekšvēsture.
2.Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
PiemēriMūsdienu ugunsdzēsībai ir interesanta priekšvēsture. Eksponāti stāsta par pagājušo gadsimtu, šī gadu simteņa sākumu.
Avoti: 6-2. sējums