priekšējs
priekšējs -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
PiemēriAutomobiļa priekšējie riteņi.
2.Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
PiemēriPriekšējā kāja.
3.Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā. Arī pirmais.
PiemēriDivi vezumi. Priekšējā: galds, divas gultas.. pakaļējā: brūna kaste, sainis..
Stabili vārdu savienojumiPriekšējā (arī pirmā) līnija.
Avoti: 6-2. sējums