priekšējs
priekšējs -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
PiemēriAutomobiļa priekšējie riteņi.
- Automobiļa priekšējie riteņi.
- Kuģa priekšējais klājs.
- Skatuves priekšējā daļa.
- Pie Irēnes mājas apstājās Ģirta auto, un Irēni gaidīja vieta priekšējā sēdeklī. Aleksis un Valentīne iekārtojās aizmugurē.
- ..domāju, ka Justs [autobusā] apmetīsies blakus. Taču viņš paliek pie priekšējām durvīm..
- ..pa meža ceļu pielīgoja segta smagā automašīna ar lielu uzrakstu uz priekšējā borta - «Kino».
2.Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
PiemēriPriekšējā kāja.
- Priekšējā kāja.
- Priekšējās ekstremitātes.
- Mēles priekšējā daļa.
- Atkarā no tā, kura mēles daļa artikulā līdzskani, izšķir priekšējos, vidējos un pakaļējos mēleņus.
- Dažiem bērniem.. ir paradums spiest mēles galu pret priekšējiem zobiem..
3.Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā. Arī pirmais.
PiemēriDivi vezumi. Priekšējā: galds, divas gultas.. pakaļējā: brūna kaste, sainis..
- Divi vezumi. Priekšējā: galds, divas gultas.. pakaļējā: brūna kaste, sainis..
- ..priekšējais pļāvējs rājās, ka Līze šim sacirtišot papēžus.
- ..[māte] iegāja priekšējā saimniekistabā. Tajā stāvēja skapis..
- Par sarežģījuma momentu [stāstā] uzlūkojams tas brīdis, kad cīnītāji, nomainījuši iepriekšējo rotu, stājās priekšējā līnijā.
Stabili vārdu savienojumiPriekšējā (arī pirmā) līnija.
- Priekšējā (arī pirmā) līnija — mil. Teritorija, kur noris karadarbība.
Avoti: 6-2. sējums