prievīte
prievīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
PiemēriKolhoza kluba zālē pie vaļēja loga stāv vecais, enerģiskais skolotājs Ūdris. Iekšējās vērtnes rūtī kā spogulī skatoties, viņš sien prievīti.
- Kolhoza kluba zālē pie vaļēja loga stāv vecais, enerģiskais skolotājs Ūdris. Iekšējās vērtnes rūtī kā spogulī skatoties, viņš sien prievīti.
- ..tā [grāmata] pati atšķīrās vaļā vajadzīgajā vietā pie krāsainu dzīparu prievītes, kuras zaļajos dzīparu rakstos bija ieausti Rīgas torņi..
- Meiča paliek mājā un ierauga prievīti. Tā domā: «Tādu labu sienamo tā nevar vis mētāt: apsiešu zeķīti.»
- sal. Sīka sīciņa kā ganu skuķim no matiem izkritusi prievīte lejā vīdēja Tērvetes upe.
Avoti: 6-2. sējums