Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prievīte
prievīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
PiemēriKolhoza kluba zālē pie vaļēja loga stāv vecais, enerģiskais skolotājs Ūdris. Iekšējās vērtnes rūtī kā spogulī skatoties, viņš sien prievīti.
Avoti: 6-2. sējums