princis
princis -ča, v.
1.Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni. Šāda dinastijas locekļa tituls.
PiemēriMuļķītis apģērbies sidraba drēbēs un uzkāpis zirgam mugurā. Nu tas bijis pēc īsta prinča.
- Muļķītis apģērbies sidraba drēbēs un uzkāpis zirgam mugurā. Nu tas bijis pēc īsta prinča.
- Tas [lielkunga dēls] bijis gaužām izglītots, ilgus gadus pavadījis ārzemēs.. Bijis pazīstams pat ar prinčiem un princesēm.
- Neatkarības proklamēšanas svētkos [Jaungvinejā] viņu [karalieni] pārstāvēja Velsas princis. Karalienes oficiālais vietnieks ir ģenerālgubernators.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis. Velsas princis.
- Sapņu princis idioma — Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- Velsas princis — Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
2.Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
Avoti: 6-2. sējums