princis
princis -ča, v.
1.Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni. Šāda dinastijas locekļa tituls.
PiemēriMuļķītis apģērbies sidraba drēbēs un uzkāpis zirgam mugurā. Nu tas bijis pēc īsta prinča.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis. Velsas princis.
2.Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
Avoti: 6-2. sējums