Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
privātīpašnieks
privātīpašnieks -a, v.
privātīpašniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
PiemēriAiziet, nogrimst pagājībā veci likumi un tikumi, bet privātīpašnieku celtie nami paliek.
Avoti: 6-2. sējums