prodroms
prodroms -a, v.; med.
Stāvoklis, kas liecina par slimības iestāšanos, sākšanos.
PiemēriBieži pirms ģīboņa novēro prodromu - slimnieks nosvīst, kļūst bāls, jūt reiboni, džinkstēšanu ausīs, ņirbēšanu acīs, elpošana kļūst ātra un sekla, pavājinās pulsa pildījums.
Avoti: 6-2. sējums